Paplašinātā meklēšana
Meklējam klusu.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (245):
- klusība [klusums]{s:4}
- apsaukt Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.)
- noslogāt Aiztaisīt; radīt klusumu
- dvest ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu)
- godināt ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo)
- tacito consensu ar klusu piekrišanu
- pakšināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
- pakšķināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
- sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
- murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem)
- bezdvēselis cilvēks ar vāju, klusu balsi vai balsi bez iekšēja spēka
- ņauga cilvēks, kas klusu, neveikli un neskaidri runā
- duzot Čukstēt, klusu runāt
- pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- klusīnām dem. --> klusām, klusu
- mecopiano Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji klusu
- purpēt dusmās klusu runāt pie sevis
- izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt
- sprašķēt dzirksteļot, radot īslaicīgu, asu, paklusu troksni
- karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt
- dīkuļa Govs, kas klusu mauj
- ieaijāt Iemidzināt (piemēram, par klusumu, vienmērīgu skaņu, kustību)
- klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
- segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru
- sastingt Iestāties (par pilnīgu klusumu, mieru)
- pieklusēt Ilgstoši klusēt; piepildīt ar klusumsu
- švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu)
- aizdudinēt Īsi klusu ierunāties
- ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam)
- čaukstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu)
- čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu); čaukstēt
- sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu)
- pačužināties kādu brīdi klusu un draudzīgi sarunāties
- bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni
- trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids
- švaukstināt kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni
- silenzio Klusēšana, klusums
- silentium Klusēšana; klusums, miers, studentu sanāksmēs parasts uzmanības aizrādījums
- dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt; klusu skanēt (par runātāja balsi)
- purpulēt klusu un neskaidri runāt pie sevis
- nesteidzība Lēnums, mierīgums, klusums
- taukš lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi
- čagu lieto atdarinot klusu soļu skaņas
- kniks lieto, lai aprakstītu īslaicīgu paklusu troksni, knikšķi
- šviks lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- puk lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam
- kraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls
- krikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- skraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks
- kripš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
- knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- knikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- kniuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
- klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
- klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
- klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
- bukt lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
- plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- pakš lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak
- paks lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks
- pak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- čap lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
- čapu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
- čipu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
- pokš lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties
- bukt lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni
- caps lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
- capst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
- cst lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu
- tss lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu
- uz pirkstgaliem ļoti klusu (iet, staigāt u. tml.)
- čukstus ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas (runāt)
- pabuncināties mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni
- rimtums Miers, klusums
- snauda Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā)
- snauds Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā)
- burties Murmināt, klusu sarunāties; darīt ko tādu, kas šķiet dīvains
- pukšēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3)
- pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3)
- pukšināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3)
- pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3)
- pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3)
- pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē)
- atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt
- uzņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, ierunāties
- noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt
- ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt
- dīkt Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu)
- ramdīties Nomierināties, palikt klusu
- nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.)
- pašvīkstēt Pačukstēt, klusu pateikt
- paklusai Paklusu
- pamurdēt Paklusu čukstus parunāt
- dūdot Paklusu dziedāt; klusu skanēt (par dziedātāja balsi)
- nodūdot Paklusu nodziedāt
- padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt
- ņaukšēt Paklusu raudāt; činkstēt
- ņekšēt Paklusu raudāt; činkstēt
- ņeukšēt Paklusu raudāt; činkstēt
- ņīkšēt Paklusu raudāt; činkstēt
- pačukstus Paklusu, gandrīz čukstus (runāt)
- nomurdēt Paklusu, neskaidri noteikt, pateikt; nomurmināt
- murdēt Paklusu, neskaidri runāt
- spurkšēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus
- spurkšķēt Paklusu, neskaidri runāt, parasti aizturot smieklus
- murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm)
- pokšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt
- purkšēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt
- purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt
- purkšināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3)
- purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (3)
- zem deguna paklusu, pie sevis, neskaidri
- izkāst caur zobiem paklusu, tikko atverot muti, pateikt, izrunāt
- pārtraukt panākt, būt par cēloni, ka (klusēšana, klusums) pēkšņi izbeidzas, neturpinās
- satraukt panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas
- tik parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko
- apšņākt Pārtraukt ar šņācienu vai pieprasīt klusuciešanu
- pačukstēt Pastāstīt ļoti klusu (parasti slepeni)
- eremiofobija Patoloģiskas bailes no klusuma
- klusenītiņām Pavisam klusu, lēni, slepus
- zumēt Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām)
- pārgriezt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par skaņām
- iztraucēt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu; radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pārplīst pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu)
- pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru)
- mēms (arī kapa, nāves) klusums pilnīgs klusums
- nāves (arī kapa) klusums pilnīgs klusums
- silenzio perfetto pilnīgs klusums
- kapa klusums pilnīgs klusums
- mēmums Pilnīgs klusums
- ne ķiku, ne grabu pilnīgs klusums, neko nedzird
- murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi)
- čaukstēt pļāpāt, čalot (1); klusu atskanēt (par sarunām)
- šņurgstīt Puņķoties; klusu raudāt
- šņurkstēt Puņķoties; klusu raudāt
- šņurkstīt Puņķoties; klusu raudāt
- izdvest radīt (paklusu skaņu) - par priekšmetiem, arī par parādībām dabā
- sprikstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- krikšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- krikšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- sprakšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
- sprakšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
- sprakstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt
- kraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
- kraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
- skraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
- skraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
- kripšēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim
- kripšķēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim
- pļekšēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pļekšķēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- šmakstēt radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim
- noplokšēt radīt īslaicīgu, padobju, paklusu troksni; noskanēt šādam troksnim
- klakšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
- klakšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
- klikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- klikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- knikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- knikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- plikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- plikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- čakstēt radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- šļakstēt radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- tikšēt radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
- tikšķēt radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
- mikšķēt radīt klusu skaņu
- žūžot radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai
- džerkstēt radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā); atskanēt šādam troksnim
- švīkāt radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim
- čūkstēt radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu); atskanēt šādam troksnim
- īdēt radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut
- ņarkstēt radīt paklusu gurkstošu troksni (piemēram, saskaroties skrimšļiem locītavās); atskanēt šādam troksnim
- klikšēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klikšķēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klikstēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klinkšēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- klinkšķēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- šmikšēt radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, griežot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- šmakšēt radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- snakšēt radīt paklusu troksni, piemēram, ko pacietu graužot, laužot; atskanēt šādam troksnim
- snikšēt radīt paklusu troksni, piemēram, ko sulīgu ēdot, laužot; atskanēt šādam troksnim
- plīkšēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- plīkšķēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- klidzēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pakšēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pakšķēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- čabēt radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- švīkstēties radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- pļokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim
- pokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
- plokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- buknēt radīt paklusu, padobju troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties; atskanēt šādam troksnim
- znakšēt radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- švaukstēt radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim
- pūkšēt radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem
- pūkšķēt radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem
- pokšināt radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas)
- pokšināties radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas)
- čaukstēt radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- saņaukšēt radīt pasmalku, paklusu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem)
- šļurkstēt radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim
- šļikstēt radīt samērā klusu troksni (parasti par dzelzs ass rotāciju eļļotā rumbā); atskanēt šādam troksnim
- šļirkstēt radīt samērā klusu troksni (parasti par tievu šķidruma strūklu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- švīkstēt radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli)
- šķidri reti, arī klusu (parasti par aplaudēšanu)
- čukstēt runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas
- kā baznīcā saka, ja ir liels, arī svinīgs klusums, ja cilvēki izturas godbijīgi
- var peli dzirdēt saka, ja ir ļoti klusu
- var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums
- kā ēna saka, ja kas notiek ļoti klusu, bez trokšņa, nemanāmi
- kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers
- norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas
- kušu Sauciens, ar kuru liek apklust, aicina ievērot klusumu
- čaka savienojumā ar "ne" raksturo klusumu
- Boforta skala skala vēja stipruma (ātruma) vizuālai noteikšanai ballēs pēc vēja iedarbības uz priekšmetiem vai pēc jūras viļņošanās, no 0 (klusums) līdz 12 (orkāns); skalu izstrādājis angļu admirālis Boforts (1774.-1857. g.)
- dekreščendo skanējuma pakāpenisks atslābums, pakāpeniska pāreja no skaļa skanējuma uz klusu skanējumu
- illiterāti Skaņas, ko nevar precīzi atveidot, tāpēc tās vai nu tiek vienkārši attēlotas ar daudzpunktes palīdzību (klusums), vai arī nosacīti, piem., nospļaušanās ("tfu"), šķaudīšana ("apčī"), smiekli ("ha-ha") u. tml.
- turēt muti stāvēt klusu, nerunāt
- burbēt Šļupstēt, klusu runāt līdz apnikumam
- dziļš tāds, kas izpaužas ļoti pilnīgi (parasti par tumsu, klusumu)
- čuša tāds, kas klusu izlaiž smakojošas vēdera gāzes
- rātns tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu
- nedzirdams tāds, kas noris klusu, bez skaņas
- snaudulīgs tāds, kur ir miers, klusums (piemēram, par apkārtni, dabu)
- miegains tāds, kur ir miers, klusums, sastingums, arī krēsla
- dakhma Trīs koncentrētos apļos ierīkots, augšā vaļējs tornis, kurā parsi savus mirušos atstāja maitasputniem; klusuma tornis
- trūdi Trūdi runāt - lēnām un klusu runāt
- ex silentio trūkstot liecībām par pretējo; _burtiski_: "pēc klusuma"
- pļepināt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
- pļepēt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt
- pļerēt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt
- sasaukāt vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklusu
- pabukšināt vairākkārt viegli (ar paklusu dobju troksni) sist
- atslīdēt Viegli, lēni arī klusu, atbraukt (par transportlīdzekļiem)
- švīkāt Virzīt (ko) pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni
- švīkāties Virzīties pa kādu virsmu, radot klusu, samērā asu troksni
klusu citās vārdnīcās:
LLVV
MEV