švīkstēt
Lietojuma biežums :
švīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
2.apvidvārds Čukstēt, kaut ko slepus runāt.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri