švīkstiens
švīkstiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | švīkstiens | švīkstieni |
| Ģen. | švīkstiena | švīkstienu |
| Dat. | švīkstienam | švīkstieniem |
| Akuz. | švīkstienu | švīkstienus |
| Lok. | švīkstienā | švīkstienos |
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → švīkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un nekādīgi nevaru atcerēties vārdus dziesmai , kas liekas jau nodeldēta no pārāk biežās dziedāšanas Ai , jel manu vieglu prātu Iztraucējam gulbju bara nakšņošanu , īsti apmierināti jau viņi nav , bet pēc mirkļa spārnu švīkstieni ļauj noprast , ka šajā brīdī tomēr mēs esam uz upes galvenie
- Tik vien aiz viņa palicis, kā dūmu mutulis, skaļš riepu švīkstiens un spalga rūkoņa.
- Viņa uzsita pa puķpodu, un atskanēja ļaunu vēstošs švīkstiens.
- Tāpēc, ja noskaņojums nav tas pozitīvākais, labāk nešūt, jo domas dziļi iekodējas ar katru adatas dūrienu un diega švīkstienu.