švīkstēt
švīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | švīkstu | švīkstam | švīkstēju | švīkstējām | švīkstēšu | švīkstēsim |
| 2. pers. | švīksti | švīkstat | švīkstēji | švīkstējāt | švīkstēsi | švīkstēsiet, švīkstēsit |
| 3. pers. | švīkst | švīkstēja | švīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: švīksti (vsk. 2. pers.), švīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: švīkstot (tag.), švīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: švīkstētu
Vajadzības izteiksme: jāšvīkst
1.Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
2.apvidvārds Čukstēt, kaut ko slepus runāt.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču pēc neilga brīža koka gabals kabatā sāka švīkstēt un raustīties.
- Durvis aiz Džīvana muguras švīkstot aizvērās, un viņš izgāja putenī.
- Dodamies tumsā, mirdzot zvaigznēm un nakts putnu spārniem virs galvas švīkstot.
- Agrā rītā Tērces palieņu miglā švīkst mans svaigi uzlabotais darbarīks.
- Lūza zemē sakrituši koki, švīkstēja egļu zari, un dunēja soļi.