šļurkstēt
Lietojuma biežums :
šļurkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLija dienām un naktīm, mazā piejūras miesta iedzīvotājus bija pārņēmušas skumjas un pastiprināta vēlme pēc stiprā alkohola, zem kājām arvien šļurkstēja dubļi, bet cauri lietus čaboņai pusmiegā varēja saklausīt vāravu sērīgo dziedāšanu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit