šļurkstināt
šļurkstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šļurkstinu | šļurkstinām | šļurkstināju | šļurkstinājām | šļurkstināšu | šļurkstināsim |
| 2. pers. | šļurkstini | šļurkstināt | šļurkstināji | šļurkstinājāt | šļurkstināsi | šļurkstināsiet, šļurkstināsit |
| 3. pers. | šļurkstina | šļurkstināja | šļurkstinās | |||
Pavēles izteiksme: šļurkstini (vsk. 2. pers.), šļurkstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šļurkstinot (tag.), šļurkstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šļurkstinātu
Vajadzības izteiksme: jāšļurkstina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļurkst.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klusiņām šļurkstinādami degunu, raudāja bērni.
- Līdz ceļgaliem stāvēdama gandrīz vai sastingušās upes straumē, sieviete pieliecās, pasmēlās riekšavās ūdeni un kāri dzēra, šļurkstinādama kā dzīvnieks.
- Viņi stāvēja vaļā muti, ap kuru saķērušās olu piciņas, nobrukušām zeķēm, netīriem pirkstiem, ar šķībi pārpogātām drēbju pogām, aukstajā rīta gaisā šļurkstinādami puņķīšus.
- Osta un šļurkstina, un kaut ko muld par akāciju un vaniļas aromātiem.
- Esam instruēti skaļi šļurkstināt, sūcot kafiju.