žļarkstēt

Lietojuma biežums :

žļarkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	žļarkstu	žļarkstam	žļarkstēju	žļarkstējām	žļarkstēšu	žļarkstēsim
2. pers.	žļarksti	žļarkstat	žļarkstēji	žļarkstējāt	žļarkstēsi	žļarkstēsiet, žļarkstēsit
3. pers.	žļarkst		žļarkstēja		žļarkstēs

Pavēles izteiksme: žļarksti (vsk. 2. pers.), žļarkstiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: žļarkstot (tag.), žļarkstēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: žļarkstētu

Vajadzības izteiksme: jāžļarkst

1.Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.

2.apvidvārds Pļāpāt aplamības.

3.apvidvārds Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.

Saistītās nozīmesžļakstēt, žļurkstēt, žļerkstēt, ļurkšķēt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

žļakstēt₁ — Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.

žļurkstēt₁ — Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.

žļerkstēt₂ — Žļarkstēt₃.

ļurkšķēt₁ sarunvaloda; parasti formā: trešā persona — Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).

šļurkstēt₁ — Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim.

žurkstēt₁ — Urdzēt, žļurkstēt.

žļekstēt₁ — Žļurkstēt₁.

žļirkstēt₁ — Radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.

žļudzēt₁ — Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.

žļūkstēt₁ — Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.

Avoti: LLVV, ME

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Mugurā viņam nodriskātas drēbes, bet kurpēs žļarkst ūdens un dubļi.
– Spicais paziņoja un labpatikā piespēra ar žļarkstošo zābaku atkal cietajam ledum.
Viņš ilgi spārdījās, bet es viņam beigās pārgrauzu to kaklu tā, ka dzīslas žļarkstēja.
Jo kur gan vel lielāks troksnis nekā tur: traktori rēc, motori rībina, dzelži žļarkst...
Viņu rokas ātri vien kļuva lipīgas no sveķiem, drēbes aplipa ar skujām, nonēsātie zābaki žļarkstēja, rāvainajās lāmās izmirkuši.

Vairāk piemēru ...