žļarkstēt
žļarkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žļarkstu | žļarkstam | žļarkstēju | žļarkstējām | žļarkstēšu | žļarkstēsim |
| 2. pers. | žļarksti | žļarkstat | žļarkstēji | žļarkstējāt | žļarkstēsi | žļarkstēsiet, žļarkstēsit |
| 3. pers. | žļarkst | žļarkstēja | žļarkstēs | |||
Pavēles izteiksme: žļarksti (vsk. 2. pers.), žļarkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žļarkstot (tag.), žļarkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žļarkstētu
Vajadzības izteiksme: jāžļarkst
1.Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
2.apvidvārds Pļāpāt aplamības.
3.apvidvārds Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mugurā viņam nodriskātas drēbes, bet kurpēs žļarkst ūdens un dubļi.
- – Spicais paziņoja un labpatikā piespēra ar žļarkstošo zābaku atkal cietajam ledum.
- Viņš ilgi spārdījās, bet es viņam beigās pārgrauzu to kaklu tā, ka dzīslas žļarkstēja.
- Jo kur gan vel lielāks troksnis nekā tur: traktori rēc, motori rībina, dzelži žļarkst...
- Viņu rokas ātri vien kļuva lipīgas no sveķiem, drēbes aplipa ar skujām, nonēsātie zābaki žļarkstēja, rāvainajās lāmās izmirkuši.