plokš
plokš apvidvārds
1.Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas ātri ēdot (parasti mājdzīvniekiem) šķidru ēdienu.
2.Lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pašūpojās tā kādu brītiņu, kamēr mazā sirsniņa neizturēja, viņš apkrita uz viena sāna un– plokš!
- Mans Slinkums paliek pavisam pikts, sāk mainīt formu un krāsu ..unn plokš!
- Spoles bremze iekaucas no jauna un tad atskan spalgs " plokš", aukla ir pušu.
- Jā, ūdens sāk āliņģī celties un parādās zivs galva, nu jau pusrumpis, tūliņ būs uz ledus un tad plokš, pālija atkrīt atpakaļ.
- Vilis mazliet pukojas, ka pie mums autobraucēji sabrauc vardītes, ka plokš vien, bet Vācijā uz ceļiem ir brīdinājuma zīmes, sak, daliet ceļu ar vardēm. "