apsaukt
apsaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsaucu | apsaucam | apsaucu | apsaucām | apsaukšu | apsauksim |
| 2. pers. | apsauc | apsaucat | apsauci | apsaucāt | apsauksi | apsauksiet, apsauksit |
| 3. pers. | apsauc | apsauca | apsauks | |||
Pavēles izteiksme: apsauc (vsk. 2. pers.), apsauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsaucot (tag.), apsaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsauktu
Vajadzības izteiksme: jāapsauc
1.Pavēloši uzrunājot, atturēt (no kādas darbības).
1.1.Aizrādīt (kādam, lai ievēro klusumu, disciplīnu u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saimnieks, parādījies pie žoga, nezin kāpēc dzīvniekus neesot apsaucis.
- – viņa dusmīgi apsauc savu degunu, kurš nočiepis speķa pīrādziņu.
- – Alīse apsauc, bet viņš, laikam nedzirdējis, turpina.
- Vēlāk es skaidroju pašvaldības policistiem, ka čalis mani apsauca un atvēzējās.
- Pat vienu no lielākajiem aktīvistiem Visvaldi Lāci bieži apsauca un neļāva runāt.