apsautēt
apsautēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsautēju | apsautējam | apsautēju | apsautējām | apsautēšu | apsautēsim |
| 2. pers. | apsautē | apsautējat | apsautēji | apsautējāt | apsautēsi | apsautēsiet, apsautēsit |
| 3. pers. | apsautē | apsautēja | apsautēs | |||
Pavēles izteiksme: apsautē (vsk. 2. pers.), apsautējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsautējot (tag.), apsautēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsautētu
Vajadzības izteiksme: jāapsautē
Pasautēt; nepilnīgi izsautēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās varēs visātrāk atkausēt, sacept vai apsautēt un pievienot maltītei.
- 2. Katlā sakarsē eļļu, pievieno ķiplokus un pavisam viegli apsautē.
- 2. Lielā pannā sakarsē eļļu un apsautē sīpolus un ķiplokus caurspīdīgus.
- 2. Katlā sakarsē nedaudz sviesta, ieber ķiplokus un viegli apsautē.
- Kad viss ir izsautējies, pieleju saldo krējumu, nedaudz apsautēju un tad atsevišķi izvārītus spageti.