apsaukāt
apsaukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsaukāju | apsaukājam | apsaukāju | apsaukājām | apsaukāšu | apsaukāsim |
| 2. pers. | apsaukā | apsaukājat | apsaukāji | apsaukājāt | apsaukāsi | apsaukāsiet, apsaukāsit |
| 3. pers. | apsaukā | apsaukāja | apsaukās | |||
Pavēles izteiksme: apsaukā (vsk. 2. pers.), apsaukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsaukājot (tag.), apsaukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsaukātu
Vajadzības izteiksme: jāapsaukā
Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cietušais kādu no bezpajumtniekiem apsaukājis, tādēļ viņu starpā izcēlies konflikts.
- Abi mūziķi tika asi kritizēti, apsaukāti un pat sūtīti pensijā.
- Ja skolā apsaukā kādu un grūsta, tad dara to gadiem.
- N.Lūse: Bet šis amatpersonas bieži vien apsaukā viena otru.
- Es aizstāvu un arī mierinu tos, kurus apsaukā un izsmej.