nosunīt
Lietojuma biežums :
nosunīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nosunīju | nosunījam | nosunīju | nosunījām | nosunīšu | nosunīsim |
2. pers. | nosunī | nosunījat | nosunīji | nosunījāt | nosunīsi | nosunīsiet, nosunīsit |
3. pers. | nosunī | nosunīja | nosunīs |
Pavēles izteiksme: nosunī (vsk. 2. pers.), nosunījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosunījot (tag.), nosunīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosunītu
Vajadzības izteiksme: jānosunī
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai anonīmi kādu nosunī komentāros.
- Un nosunīja to pēdējiem vārdiem.
- Un arī žēl, ka citi kolēģi no VIENOTĪBAS toreiz nosunīja divus savus kolēģus, pasakot, ka viņiem nav atbilstošas...
- Ne reizi viņa nelūdz kādu teikumu atkārtot vēlreiz, pēc izlasītas pasakas nepārspriež dzirdēto, nenosunī kūtro mātesmeitu, nepažēlo pamātes nopulgoto bārenīti.
- Pirms piecpadsmit gadiem kafijas tasi gaidīju pusstundu, un, kad uzdrošinājos pieprasīt rēķinu, tiku kafejnīcas dienvidnieciskā bosa banāli nosunīts, pēc tam tur neesmu spēris kāju.