noriet
noriet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noreju | norejam | norēju | norējām | noriešu | noriesim |
| 2. pers. | norej | norejat | norēji | norējāt | noriesi | noriesiet, noriesit |
| 3. pers. | norej | norēja | nories | |||
Pavēles izteiksme: norej (vsk. 2. pers.), norejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norejot (tag.), noriešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norietu
Vajadzības izteiksme: jānorej
1.Riet un pārstāt riet (uz ko); apriet.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Sarāt, nolamāt, apsaukāt, arī aprunāt.
2.apvidvārds; parasti formā: trešā persona Nonāvēt (parasti par vilkiem, suņiem).
5.apvidvārds Noburrt, noriebt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr ( vilku laimīgi nenorieta) rakstīju, tēja ir atdzisusi...
- brīnījās pirmais lācis, bet kāds suns viņam aiz muguras norēja:
- Saule noriet agri, un laiks doties uz Pakrojas muižu.
- Varēsim palūgt, lai saule šodien noriet kādu stundu vēlāk.
- Mēness pie debesīm uzlec un noriet, atklādams vienu pusi.