izlamāt
izlamāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlamāju | izlamājam | izlamāju | izlamājām | izlamāšu | izlamāsim |
| 2. pers. | izlamā | izlamājat | izlamāji | izlamājāt | izlamāsi | izlamāsiet, izlamāsit |
| 3. pers. | izlamā | izlamāja | izlamās | |||
Pavēles izteiksme: izlamā (vsk. 2. pers.), izlamājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlamājot (tag.), izlamāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlamātu
Vajadzības izteiksme: jāizlamā
Lamāt un pabeigt lamāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es viņu izlamāju, saspārdu, nožņaudzu, aizstāju ar eņģeli...
- Cauruma atradēju izlamā un aiztriec, žoga tuvumā nevienu vairs nelaiž.
- Ar neskaidrību šajā jautājumā man pietiek, lai sevi drusku izlamātu.
- Tevi kaimiņi var izlamāt, piemēram, par Šadurska reformām.
- Tas saniknoja klasiķi, kurš atvēra logu un jaunekli izlamāja.