noķengāt
noķengāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noķengāju | noķengājam | noķengāju | noķengājām | noķengāšu | noķengāsim |
| 2. pers. | noķengā | noķengājat | noķengāji | noķengājāt | noķengāsi | noķengāsiet, noķengāsit |
| 3. pers. | noķengā | noķengāja | noķengās | |||
Pavēles izteiksme: noķengā (vsk. 2. pers.), noķengājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noķengājot (tag.), noķengāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noķengātu
Vajadzības izteiksme: jānoķengā
Ķengājot nonicināt, nonievāt; nopaļāt, nopulgot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet esmu redzējusi kolēģus, kuri smagi pārdzīvo neizdošanās, kuras noķengā.
- Kopš tā laika viņa ir filmējusies savā televīzijas seriālā, ko noķengājuši kritiķi.
- Ierodas konfliktējošs pāris uz mediāciju, un, mediatoram klātesot, viens otru kārtīgi noķengā.
- Iespējams, šī ziņa būtu aši aizmirsta, ja vien laulātie nebūtu izvēlējušies publiski viens otru noķengāt.
- Noķengāt cilvēkus visas pilsētas priekšā!