noķepēt1
noķepēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noķepēju | noķepējam | noķepēju | noķepējām | noķepēšu | noķepēsim |
| 2. pers. | noķepē | noķepējat | noķepēji | noķepējāt | noķepēsi | noķepēsiet, noķepēsit |
| 3. pers. | noķepē | noķepēja | noķepēs | |||
Pavēles izteiksme: noķepē (vsk. 2. pers.), noķepējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noķepējot (tag.), noķepēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noķepētu
Vajadzības izteiksme: jānoķepē
1.Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept.
2.apvidvārds Nosmērēties, aplipt ar netīrumiem.
3.apvidvārds Kļūt netīram.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un vēlāk laimīgs izrādījās tas mežavīrs, kura lāviņa bija sameistarota no bērza vai apses dēļiem, jo tie nesveķojās un nenoķepēja gulētāju.
- Pirksti svils, noķepēs, mizas lips pie naža atpakaļ, pie naža un rokām, un vecāmāte pukstēs, ka visi māk mizot kā cilvēki, tikai tas jēlnadzis ne sitams, izraus Billei nazi un samizos pati.
- Es nerunāju par glamūrīgajiem vāģiem, ko neklātos noķepēt ar kaut kādu puņķainu drazu, bet par normālu ikdienas auto.
- Mums nu piekantēšanās neiznāca, jo darbdienās staigājam, savus baltos drilliņus ( darba tērpus) melnus ar eļļām noķepējuši, un kā lai tādi pie meitenēm ejam.
- Svarīgi ar mīklu nenoķepēt maisa augšējo daļu, citādi, spiežot tūtu, viss nāks ārā pa abiem galiem.