noķept
noķept 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noķepu | noķepam | noķepu | noķepām | noķepšu | noķepsim |
| 2. pers. | noķep | noķepat | noķepi | noķepāt | noķepsi | noķepsiet, noķepsit |
| 3. pers. | noķep | noķepa | noķeps | |||
Pavēles izteiksme: noķep (vsk. 2. pers.), noķepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noķepot (tag.), noķepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noķeptu
Vajadzības izteiksme: jānoķep
Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķepēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- * Ja lukturi būs noķepuši ar dubļiem vai netīru sniegu, slikti redzēsi ceļu.
- Viņa katru svētdienu gāja krievu baznīcā, bet pēc tam brauca mājās ar taksi – iedomājies, tāda ubadze, netīra, noķepusi.
- Iebraucot daudzām noliktavām pārbāztajā teritorijā, dodamies uz servisu, pie kura sadzītas daļēji izjauktas automašīnas un, darba apģērbos tērpti, eļļām noķepuši vīri tās labo.
- Lēni klibojot caur noplukušo namu kā spoks, viņš, atradis kādu no mums, mēdza pienākt, piespiest klāt noķepušo purnu, laist no mutes permanento siekalu stīgu un tukši raudzīties grīdā ar vienīgo nosacīti redzošo aci.
- - Sēdies, - Serafims teica, norādot uz izļodzīto, noķepušo tabureti pie galda.