noķēpāties
noķēpāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noķēpājos | noķēpājamies | noķēpājos | noķēpājāmies | noķēpāšos | noķēpāsimies |
| 2. pers. | noķēpājies | noķēpājaties | noķēpājies | noķēpājāties | noķēpāsies | noķēpāsieties, noķēpāsities |
| 3. pers. | noķēpājas | noķēpājās | noķēpāsies | |||
Pavēles izteiksme: noķēpājies (vsk. 2. pers.), noķēpājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noķēpājoties (tag.), noķēpāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noķēpātos
Vajadzības izteiksme: jānoķēpājas
1.Notraipīties.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Bet pats tu esi noķēpājies līdz ausīm!
- Turklāt ir nevainojami un pamatīgi jānoķēpājas.
- Divarpus, trīs gadus veci bērni tajā ļoti labprāt piedalītos – noķēpājušies ar mīklu, bet laimīgi!
- Lai smalkās biksītes nenoķēpājas.
- Jā, to jau dažs labs ir teicis, ka tas, ka tēvs ir rakstnieks, nenozīmē, ka dēlam arī ar to jānoķēpājas.