noķēpāt
noķēpāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noķēpāju | noķēpājam | noķēpāju | noķēpājām | noķēpāšu | noķēpāsim |
| 2. pers. | noķēpā | noķēpājat | noķēpāji | noķēpājāt | noķēpāsi | noķēpāsiet, noķēpāsit |
| 3. pers. | noķēpā | noķēpāja | noķēpās | |||
Pavēles izteiksme: noķēpā (vsk. 2. pers.), noķēpājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noķēpājot (tag.), noķēpāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noķēpātu
Vajadzības izteiksme: jānoķēpā
1.Notraipīt.
2.Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
3.apvidvārds Aprunāt, apmelot.
4.apvidvārds Noņemt virskārtu.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ka tajā divistabu, trīsistabu dzīvoklī šīs noķēpātās sienas,
- Ja tās nav noķēpātas, ja tās ir uzturētas, ja dzīvokļi labi izplānoti,
- Nav plika siena, kuru varētu noķēpāt.
- — Jā, noķēpā te visu sienu.
- Klauss pārvelk Malli sev pāri un, saņēmis viņas seju rokās, pēta izbrīnītās, krāsā noķēpātās acis.