dudināt
dudināt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dudinu | dudinām | dudināju | dudinājām | dudināšu | dudināsim |
| 2. pers. | dudini | dudināt | dudināji | dudinājāt | dudināsi | dudināsiet, dudināsit |
| 3. pers. | dudina | dudināja | dudinās | |||
Pavēles izteiksme: dudini (vsk. 2. pers.), dudiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dudinot (tag.), dudināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dudinātu
Vajadzības izteiksme: jādudina
1.intransitīvs Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt; klusu skanēt (par runātāja balsi).
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jonatāns dudina un, kā saka rosīgie vecāki, labi izpulē grīdu.
- Viņš dudina, dūdo – tādā veidā " sarunājas" ar vecākiem.
- Un cik bijīgi dudina melnās klarnetes ar savām spožajām podziņām!
- Kā balodīši dudina jaukās japānietes garās, brūnās, cauri spīdošās kleitiņās.
- Malvīne dudināja kā vecmāmiņa: “ Saliec, dēliņ, rociņu elkonī.