dūdinieks
dūdinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūdinieks | dūdinieki |
| Ģen. | dūdinieka | dūdinieku |
| Dat. | dūdiniekam | dūdiniekiem |
| Akuz. | dūdinieku | dūdiniekus |
| Lok. | dūdiniekā | dūdiniekos |
dūdiniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dūdiniece | dūdinieces |
| Ģen. | dūdinieces | dūdinieču |
| Dat. | dūdiniecei | dūdiniecēm |
| Akuz. | dūdinieci | dūdinieces |
| Lok. | dūdiniecē | dūdiniecēs |
Dūdas vai somu dūdu spēlētājs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grupiņas vidū gāja dūdinieks, ik pa brīdim kaut ko nospēlēdams.
- — Neesmu es nekāds Norberts Slava, pagrīdes folka dūdinieks.
- — Viņi šeit neko tādu kā latviešu dūdinieks nav redzējuši.
- No sānielas iznāca dūdinieks ar padusē iespiestām dūdām.
- Bet tu, dūdinieks, visu esi noskaidrojis!