knikšēt
knikšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knikšu | knikšam | knikšēju | knikšējām | knikšēšu | knikšēsim |
| 2. pers. | knikši | knikšat | knikšēji | knikšējāt | knikšēsi | knikšēsiet, knikšēsit |
| 3. pers. | knikš | knikšēja | knikšēs | |||
Pavēles izteiksme: knikši (vsk. 2. pers.), knikšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knikšot (tag.), knikšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knikšētu
Vajadzības izteiksme: jāknikš
Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Knikš!
- Un acumirklī viņa sadzird skaļus “ knikš, knikš”, knābim sitoties pret bļodas malu.
- Knikš, knakš!
- Ja istabā knikš pašas no sevis mēbeles galdi , skapji u
- Knikš , knikš un uz kalkulatora parādās summa , kas trīskārt pārsniedz to pašu , tikai rumāņu lejās izteiktu