knikšķināt
knikšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knikšķinu | knikšķinām | knikšķināju | knikšķinājām | knikšķināšu | knikšķināsim |
| 2. pers. | knikšķini | knikšķināt | knikšķināji | knikšķinājāt | knikšķināsi | knikšķināsiet, knikšķināsit |
| 3. pers. | knikšķina | knikšķināja | knikšķinās | |||
Pavēles izteiksme: knikšķini (vsk. 2. pers.), knikšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knikšķinot (tag.), knikšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knikšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāknikšķina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lūsis, tūdaļ pielēcis laivā stāvus, knikšķināja savu fotoaparātu.
- Biruta nokāra galvu vēl zemāk un sāka knikšķināt pirkstu kauliņus.
- Cietas pārsliņas knikšķina pa ausu aukstajiem skrimšļiem, radot jocīgu sprakšķošā mikrofona efektu.
- Dziesmiņām skanot, knikšķinu sēnes un lieku kastiņās.
- Knikšķinot sēnes, zibinot ar nazīšiem, sākam skaļi sapņot, pieburot laiku un Īriju.