knikšķoņa
knikšķoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knikšķoņa | knikšķoņas |
| Ģen. | knikšķoņas | knikšķoņu |
| Dat. | knikšķoņai | knikšķoņām |
| Akuz. | knikšķoņu | knikšķoņas |
| Lok. | knikšķoņā | knikšķoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → knikšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Knikt, knikt, knikt, knikt" - tas pārvērtās par bezgalīgu knikšķoņu manās ausīs, nagi atlūza līdz ādai, uz pirkstu spilventiņiem uzmetās tulznas.