knikšķis
knikšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knikšķis | knikšķi |
| Ģen. | knikšķa | knikšķu |
| Dat. | knikšķim | knikšķiem |
| Akuz. | knikšķi | knikšķus |
| Lok. | knikšķī | knikšķos |
1.Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
2.apvidvārds Drātstārps, sprakšķu kāpurs.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad nostrādāja izlīmeņošanas efekta psiholoģiskais knikšķis: nevainīgi apsūdzētajam rodas nepieciešamība paveikt kādu noziegumu, lai atgrieztos iepriekšējā līmenī.
- Knikšķis.
- Pie sienām izkārtotie stendi bija noformēti stilizētu gliemežnīcu veidolā – kad nospieda mazu perlamutra podziņu, tie atvērās ar klusu knikšķi.
- Viņa ilgi klusēja un, raudzīdamāsgrīdā, ņurcīja bezasiņu bālos pirkstus, skaļie knikšķi radīja iespaidu, ka viņā patiešām kaut kas lūst.
- Viņš pastiepa greizo kaklu uz vienu pusi, tad uz otru, klausījās pazīstamajos knikšķos, caur savilktajiem muskuļiem starp lāpstiņām juta stiepjamies pazīstamās sāpju stīgas.