knikstēt
knikstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knikstu | knikstam | knikstēju | knikstējām | knikstēšu | knikstēsim |
| 2. pers. | kniksti | knikstat | knikstēji | knikstējāt | knikstēsi | knikstēsiet, knikstēsit |
| 3. pers. | knikst | knikstēja | knikstēs | |||
Pavēles izteiksme: kniksti (vsk. 2. pers.), knikstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knikstot (tag.), knikstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knikstētu
Vajadzības izteiksme: jāknikst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Manas lausku līmējuma vietas labsajūtā knikst, kad Elīna ieskatās manī pa īstam!
- Kā savu pēcteci viņš redz līdzšinējo vietnieku Knikstu, kurš pauda gatavību uzņemties domes vadību.
- Klusumā skanēja tik tikko dzirdami kniksti.
- Pēc ievēlēšanas Zīriņš pateicās kolēģiem par izrādīto uzticību un pateicās Knikstam par paveikto darbu pēdējo mēnešu laikā.
- Glokta atieza smaganas, iecirta atlikušos zobus tajās un piespieda sevi neatpalikt no pārējiem; spieķa rokturis griezās plaukstā, mugurkauls mokoši knikstēja pie katra soļa.