kniksēt
kniksēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kniksēju | kniksējam | kniksēju | kniksējām | kniksēšu | kniksēsim |
| 2. pers. | kniksē | kniksējat | kniksēji | kniksējāt | kniksēsi | kniksēsiet, kniksēsit |
| 3. pers. | kniksē | kniksēja | kniksēs | |||
Pavēles izteiksme: kniksē (vsk. 2. pers.), kniksējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kniksējot (tag.), kniksēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kniksētu
Vajadzības izteiksme: jākniksē
Mazliet locīt celi vai ceļus, piemēram, sveicinot, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iet uz krievu sūtniecību, kniksēt pēc vīzas?
- No malu malām sanākušas aktiera talanta pielūdzējas zaļās kreimenītes un kautrīgi kniksē kapakmens priekšā.
- Direktrise visu mūžu dzīvoja skolā, mēs aiz cieņas kniksējām, kad satikām viņu gaiteņos.
- Klanās un kniksē arī karalienes Elizabetes II ģimene, sākot ar pašas dēlu un beidzot ar mazbērniem.
- „Cilvēki tomēr cenšas paklanīties vai kniksēt karalienei,” norāda kāds cits karaļnamam tuvs cilvēks. „