skraukšēt
skraukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skraukšu | skraukšam | skraukšēju | skraukšējām | skraukšēšu | skraukšēsim |
| 2. pers. | skraukši | skraukšat | skraukšēji | skraukšējāt | skraukšēsi | skraukšēsiet, skraukšēsit |
| 3. pers. | skraukš | skraukšēja | skraukšēs | |||
Pavēles izteiksme: skraukši (vsk. 2. pers.), skraukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skraukšot (tag.), skraukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skraukšētu
Vajadzības izteiksme: jāskraukš
Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Riekstiem skraukšēs tavi kauli!
- - skraukšēs kauli!
- Dod man skraukšēt!
- Dievs sacīš, ka karpelis jau vienmēr skraukšot, ka esot drusku ciešāki uzgruzdis.
- Vellc kodis, ka skraukšēš vie, un brīnējies, ka tas karpelis tik traki skraukšot.