skraukšķināt
Lietojuma biežums :
skraukšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
skraukšināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retāk
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšķināt.
1.1.Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni.
1.2.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri