snauda
snauda sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | snauda | snaudas |
| Ģen. | snaudas | snaudu |
| Dat. | snaudai | snaudām |
| Akuz. | snaudu | snaudas |
| Lok. | snaudā | snaudās |
snauds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | snauds | snaudi |
| Ģen. | snauda | snaudu |
| Dat. | snaudam | snaudiem |
| Akuz. | snaudu | snaudus |
| Lok. | snaudā | snaudos |
1.Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
1.1.pārnestā nozīmē Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atvars pamana, ka signalizācijas pults pie sienas ir snaudas režīmā.
- un tūdaļ pat, nolicis galvu uz galda, ieslīga snaudā.
- Šķiet, nav pacilājošākas mužīgās snaudas kā zem paša rakstītiem vārdiem.
- Tā bija zīme, ka viņš vairs nespēj pretoties snaudai.
- Kāds uzmeta uz viņas pleciem apmetni, un sievietes acis aizvēra snauda.