klikstēt
Lietojuma biežums :
klikstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klikstu | klikstam | klikstēju | klikstējām | klikstēšu | klikstēsim |
| 2. pers. | kliksti | klikstat | klikstēji | klikstējāt | klikstēsi | klikstēsiet, klikstēsit |
| 3. pers. | klikst | klikstēja | klikstēs | |||
Pavēles izteiksme: kliksti (vsk. 2. pers.), klikstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klikstot (tag.), klikstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klikstētu
Vajadzības izteiksme: jāklikst
1.Klikšķēt.
1.1.Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā rudenī Pēterburgā, tas ir, Petrogradā nepārtraukti līst melns lietus, fūrmaņu deguni pil no iesnām, Moikā paceļas ūdens līmenis un Fontankas tilti palēnām apglumē, blāvā laternu gaisma kā mēnesnīca miglainā naktī grūtsirdīgi atspīd katrā lietus lāsē, tumšā kā mellene, uz Zirņu ielas dzīvokļa pilēm nosētās rūts, un sienas elpo salīgu drēgnumu caur savām nesmukām tapetēm – apkure vēl nav pieslēgta, un ar oglēm kurinātās krāsnis izrādās nepiemērotas malkai, bet Александрина Театрь spēlē Pygmalionu un Мариинский dzied La Bohème, un graciozā vecā baleta skola izdejo elēģisko Лебединое озеро spīdošai publikai – kristāla kandelabru gaismā spīd balkonu zeltījums, dāmu auskari, kungu pakauši, čaukst zīds un klikst papēdīši.
- Visīsāko acumirkli Kazimiers nodomāja, ka tagad būtu pats laiks mosties, ja viss notiekošais būtu sapnis; taču nē, tas nebija nekāds sapnis, jo četri drauģeļi joprojām smējās, Kazimiers sajuta, ka bikšu pakaļa piesūkusies ar samazgu valgmi, bet pierei kaut kas pielipis, un viņš ar plaukstu nobraucīja puspuvušu rāceņa mizu, tā ābola grauzēja lūpu kaktiņi sāka viebties nepārprotami nicinošā smaidā, un Kazimiers saprata: tagad vai nekad, viņam jāpierāda, ka ir ko vērts; tāpēc viņš uzrāvās atpakaļ stāvus un lēni, lēni, tik lēni, ka varēja pat sadzirdēt zvirbuļu čirpstoņu, skatīdamies tam ņirdzīgajam serdes metējam tieši acīs, mazliet drebošām rokām, pavisam rāmi un skatienu nenovērsdams, ar vienu rāvienu izplēsa ietves dēli, kam galā rēgojās sarūsējušas naglas, un, kā Milkantos vingrinājumu laikā bija mācījis tēvs, pacēla to ne par augstu un ne par zemu, bet tieši tā, lai varētu sist zibenīgi un negaidīti, taču neko nepaspēja, jo iztramdīto zvirbuļu čirpstus pēkšņi pārmāca metāliski kliksti, un pēc ņirdzēja skatiena un tā biedru apklusušajiem smiekliem saprata, ka vairs nav galvenā persona šajā samazgu šķērsielas traģikomēdijā.
- Bet dzelzs riteņu žvadzoņas vietā tāda jocīga, švīkstoši klikstoša skaņa.
- Augstpapēžu kliksti un klasisko laiviņu klaksti, sporteņu dumpāšana un šņorkurpju pašapzinīgā bungāšana.
- Tur klikstēja, švīkstēja, iekaucās krāns, un tad jau mācītājs nāca atkal iekšā.