klikata
klikata sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klikata | klikatas |
| Ģen. | klikatas | klikatu |
| Dat. | klikatai | klikatām |
| Akuz. | klikatu | klikatas |
| Lok. | klikatā | klikatās |
1.Sandale ar divdaļīgu koka zoli un ādas vai drānas virsu.
3.apvidvārds Nelielas, klabošas vējdzirnavas.
4.apvidvārds Kāds, kurš vienmēr smejas.
Avoti: LLVV, KV, ViV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aiz viņa, par savām augstpapēžu klikatām nedomājot, skrēja arī mamma.
- Klikatās – knapi varēja paskriet.
- Nu protams, viņa nenēsā mīkstas mājas čības, bet gan pretīgas klikatas, Eleonora saviebās, jo iedomājās, kā tās tagad atbalsojas viņas dzīvoklī.
- Reizēm pat veselām paaudzēm jāziedo sevi, lai nākamās dzīvotu – vai tad Grosvaldi no visām tām dzirnavām, sudmalām, klikatām to nezina, cik vajaga ziedot, lai no druvas tiktu līdz malumam, – pļaut ar sirpjiem, labības izkaptīm, siet kūļos un žāvēt rijās, kult ar spriguļiem, laist caur dampi vai kuļmašīnu, iet caur zortieri…
- Mūsu ikdienā valdīja ļoti noteikta kārtība: no rīta vingrojām, tad mums iedeva koka klikatas un veda pastaigā pa pagalmu, pēc tam notika mācības.