nelaime | Tēzaurs

nelaime

nelaime sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	nelaime	nelaimes
Ģen.	nelaimes	nelaimju
Dat.	nelaimei	nelaimēm
Akuz.	nelaimi	nelaimes
Lok.	nelaimē	nelaimēs

1.Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.

Saistītās nozīmesvakars

Tulkojumimisfortune, bad luck, tough luck, ill luck

1.1.Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.

2.Notikums, apstāklis, kas saistīts ar lielām grūtībām, lieliem materiāliem zaudējumiem.

3.Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē; arī neveiksme.

4.Nevēlams, nepatīkams apstāklis, nevēlama, nepatīkama parādība.

4.1.Nosodāma, peļama (cilvēka) īpašība, rīcība.

4.2.Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.

Stabili vārdu savienojumi(Kā) nelaime (arī krusts, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā). (Kā) par nelaimi.

(Kā) nelaime (arī krusts, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) sarunvaloda — saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(Kā) par nelaimi — saka, paužot nožēlu (par ko).
Dabas nelaime — dabas stihija, dabas katastrofa; dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums.
Iedzīt nelaimē — panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime.
Iegrūst nelaimē — panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime.
Ieskriet nelaimē sarunvaloda — piedzīvot ko nepatīkamu.
Laime nelaimē — saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē).
Liela nelaime (arī lieta, muiža) sarunvaloda — saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
Melna nelaime — liela, smaga nelaime.
Nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) — nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
Nelaime nenāk brēkdama sar., arī nelaime nenāk lūdzama — saka par pēkšņu, neparedzētu nelaimi, bēdām.
Nelaime nenāk viena — saka, ja nelaimes seko cita citai.
Nelaime un posts — saka par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Nelaimes (arī nelaimīgs) skaitlis — pēc tautas ticējumiem skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
Nelaimes bērns — 1. Nelaimīgs cilvēks.2. Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
Nelaimes biedrs — cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
Nelaimes čupiņa sarunvaloda — nožēlojams, bezpalīdzīgs cilvēks.
Nelaimes dzeguze — pēc tautas ticējumiem dzeguze, kas vēstī nelaimi.
Nelaimes gadījums — gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
Nelaimes putns — 1. Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.2. Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
Nest nelaimi — 1. Darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.2. Pēc tautas ticējumiem būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
Piesaukt nelaimi — ar savu izturēšanos, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
Stihiska nelaime — dabas stihija, dabas katastrofa; dabas stihijas, dabas katastrofas maltais postījums, zaudējums.
Ūdens nelaime — cilvēka bojāeja slīkstot.
Uguns nelaime — ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri