tikšēt
tikšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tikšu | tikšam | tikšēju | tikšējām | tikšēšu | tikšēsim |
| 2. pers. | tikši | tikšat | tikšēji | tikšējāt | tikšēsi | tikšēsiet, tikšēsit |
| 3. pers. | tikš | tikšēja | tikšēs | |||
Pavēles izteiksme: tikši (vsk. 2. pers.), tikšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tikšot (tag.), tikšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tikšētu
Vajadzības izteiksme: jātikš
Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja ar darbiem “ Rīgas satiksmes” valdē viņš netikšot galā,
- kā es tikšu uz darbu, kā es vispār tālāk dzīvošu.
- Kā tikšu ārā, atsākšu skriet," ieceres atklāj Sabīne.
- Sapratu, ka tālu ar to netikšu, un jutos diezgan nobažījies.
- Labi, nospriedu, netikšu Rīgā pulksten vienpadsmitos, tikšu vismaz divpadsmitos.