šļakstēt
šļakstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šļakstu | šļakstam | šļakstēju | šļakstējām | šļakstēšu | šļakstēsim |
| 2. pers. | šļaksti | šļakstat | šļakstēji | šļakstējāt | šļakstēsi | šļakstēsiet, šļakstēsit |
| 3. pers. | šļakst | šļakstēja | šļakstēs | |||
Pavēles izteiksme: šļaksti (vsk. 2. pers.), šļakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šļakstot (tag.), šļakstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šļakstētu
Vajadzības izteiksme: jāšļakst
Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diplomāts pīpēdams ātri soļoja pa akmeņiem izbruģēto ielu, ka šļakstēja vien.
- Mazie stāvēja nobijušies, ūdens šļakstēja, un lielie smējās.
- Ir sajūta, it kā ausī kaut kas šļakstētu.
- Nošvirkstēja rudenī līmētās siltumizolācijas strēmeles, atvērās logi, šļakstēja ūdeņi un ienāca spodrība.
- - viņš sajūsmināts klaigāja, lēkādams man apkārt tā, ka no pudeles kakliņa šļakstēja dzēriens.