pārgriezt2
pārgriezt [pārgriezt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Griežot pārdalīt.
1.1.Griežot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
1.2.Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
2.joma: militārās zinātnes Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
3.parasti formā: trešā persona Pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.).
3.1.Pēkšņi pārtraukt (klusumu) — par skaņām.
3.2.Pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) — par gaismu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri