pārgrauzt
pārgrauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārgraužu | pārgraužam | pārgrauzu | pārgrauzām | pārgrauzīšu | pārgrauzīsim |
| 2. pers. | pārgrauz | pārgraužat | pārgrauzi | pārgrauzāt | pārgrauzīsi | pārgrauzīsiet, pārgrauzīsit |
| 3. pers. | pārgrauž | pārgrauza | pārgrauzīs | |||
Pavēles izteiksme: pārgrauz (vsk. 2. pers.), pārgrauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārgraužot (tag.), pārgrauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārgrauztu
Vajadzības izteiksme: jāpārgrauž
1.Graužot pārdalīt.
1.1.Graužot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
2.apvidvārds Zināmu laiku grauzt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sunim izdevās pārgrauzt auklu, un Čegevareks beidzot varēja iztaisnot spārnus.
- Oļģerts centās iespējami neuzkrītoši nokratīt no rokām ar zobiem pārgrauzto virvi.
- Būvniecības apjomu samazināšanās pēckrīzes periodā „ Nelss" ķēdei izrādījās nepārgraužams rieksts.
- Draugi zina – ja vajadzēs, es viņu dēļ kaut rīkli pārgrauzīšu.
- Un bieži vien esam gatavi viens otram pārgrauzt rīkli ārēju kairinājumu iespaidā.