sprikstēt
Lietojuma biežums :
sprikstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
sprikšēt apvidvārds
1.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt2.
1.1.Strauji atdaloties (no kā), kliedēties (par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.).
1.2.Kļūt tādam, no kura izdalās ogļskābes gāze (par dzērienu); dzirkstēt2.
2.parasti formā: trešā persona Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
3.Dedzīgi paust savas jūtas; arī sprēgāt3.
3.1.Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
3.2.Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri