sprikstiņš
sprikstiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sprikstiņš | sprikstiņi |
| Ģen. | sprikstiņa | sprikstiņu |
| Dat. | sprikstiņam | sprikstiņiem |
| Akuz. | sprikstiņu | sprikstiņus |
| Lok. | sprikstiņā | sprikstiņos |
1.Nemierīgs, straujš cilvēks.
2.Mazs, veikls cilvēks.
Avoti: EH, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nemaz nešaubījos par Čalovska vainu, jo neba jau nu par velti ASV specvienība viņu gūstīja uzrāpjoties pa sienām, lai sprikstiņš neizmuk no būrīša.