pļepināt1
pļepināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pļepinu | pļepinām | pļepināju | pļepinājām | pļepināšu | pļepināsim |
| 2. pers. | pļepini | pļepināt | pļepināji | pļepinājāt | pļepināsi | pļepināsiet, pļepināsit |
| 3. pers. | pļepina | pļepināja | pļepinās | |||
Pavēles izteiksme: pļepini (vsk. 2. pers.), pļepiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļepinot (tag.), pļepināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļepinātu
Vajadzības izteiksme: jāpļepina
1.Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
2.apvidvārds Neskaidri, nesaprotami runāt.
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- otrs – par politiku pļepinot.