klakšēt
klakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klakšu | klakšam | klakšēju | klakšējām | klakšēšu | klakšēsim |
| 2. pers. | klakši | klakšat | klakšēji | klakšējāt | klakšēsi | klakšēsiet, klakšēsit |
| 3. pers. | klakš | klakšēja | klakšēs | |||
Pavēles izteiksme: klakši (vsk. 2. pers.), klakšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klakšot (tag.), klakšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klakšētu
Vajadzības izteiksme: jāklakš
Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klakš, bums, kling un klang!
- Klakš!
- Kara laikā jau varēja jebkurā brīdī - klikšķ, klakš - un nošaut.
- dienas un nedienas ir klikš klakš, jo tās tiecas tendēties, kūsāt un saplakt, līdz ir zivjākas un zivjākas.
- Un šis viss pateicoties manai sievai un Kristīnei no " Vuuven", kas ļāva man " klakšot" uz savām stellēm.