klusums
klusums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klusums | — |
Ģen. | klusuma | — |
Dat. | klusumam | — |
Akuz. | klusumu | — |
Lok. | klusumā | — |
1.Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai kad nav dzirdamas skaņas.
PiemēriIstabā valdīja stindzinošs klusums.
- Istabā valdīja stindzinošs klusums.
- Zālē iestājās nogaidošs klusums.
- Tad es iekustināju zvanu, un tas nodunēja caur klusumu, priecīgs, ka dzīvs.
Stabili vārdu savienojumiIevērot klusumu.
- Ievērot klusumu kolokācija — netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
2.Stāvoklis, kad (piemēram, nozarē, procesā) nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu.
PiemēriAptuveni nedēļu valdīja pilnīgs klusums, bet tad pēkšņi parādījās ģenerāļa pavēle par manu atbrīvošanu no darba.
- Aptuveni nedēļu valdīja pilnīgs klusums, bet tad pēkšņi parādījās ģenerāļa pavēle par manu atbrīvošanu no darba.
- Divu nedēļu klusums Marsa 'frontē'.
- Austrumu frontē pagaidām klusums
Stabili vārdu savienojumiKapa klusums; nāves klusums. Klusuma zona.
- Kapa klusums; nāves klusums frazēma — pilnīgs klusums
- Klusuma zona vārdkoptermins — 1. Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama2. Radiofizikā - apgabals, kurā nav uztverami noteikta īsviļņu radioraidītāja signāli, bet aiz kura šos signālus atkal var uztvert
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit