klust
klust 1. konjugācijas darbības vārds; poētiska stilistiskā nokrāsa, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | klustu | klustam | klusu | klusām | klusīšu | klusīsim |
2. pers. | klusti | klustat | klusi | klusāt | klusīsi | klusīsiet, klusīsit |
3. pers. | klust | klusa | klusīs |
Pavēles izteiksme: klusti (vsk. 2. pers.), klustiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klustot (tag.), klusīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klustu
Vajadzības izteiksme: jāklust
1.Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
1.1.Kļūt klusam vai klusākam (par vietu, laikposmu).
2.Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nerīb bungas, klust stīgas.
- skan klustoša cītaras nots,
- No melnā kalna, kam apakšā klust Florences piekusušie ceļgali, paceļas vientuļš puteksnītis un kā atvadīdamies aizpeld pelnainajā telpā.
- Urakovs nogaidīja, kad viņas soļi no klusīs garā gaiteņa otrā galā, un uzņēma dažas fotogrāfijas, cenzdamies, lai visu preparātu nosaukumi kadros iznāktu skaidri un palieli.
- Spēkā esošais likums " Par nekustamā īpašuma nodokli" paredz no 2007.gada aprēķināt neklustamā īpašuma nodokli, ņemot vērā zemes kadastrālo vērtību, kuru savukārt plānots pietuvināt tirgus vērtībai.