klusiņš
klusiņš īpašības vārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | klusiņš | klusiņi |
| Ģen. | klusiņa | klusiņu |
| Dat. | klusiņam | klusiņiem |
| Akuz. | klusiņu | klusiņus |
| Lok. | klusiņā | klusiņos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| klusiņa | klusiņas |
| klusiņas | klusiņu |
| klusiņai | klusiņām |
| klusiņu | klusiņas |
| klusiņā | klusiņās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | klusiņais | klusiņie |
| Ģen. | klusiņā | klusiņo |
| Dat. | klusiņajam | klusiņajiem |
| Akuz. | klusiņo | klusiņos |
| Lok. | klusiņajā | klusiņajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| klusiņā | klusiņās |
| klusiņās | klusiņo |
| klusiņajai | klusiņajām |
| klusiņo | klusiņās |
| klusiņajā | klusiņajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
klusiņi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
Dem. → kluss; ļoti kluss.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Mārci, kāpēc tu šodien tāds klusiņš un kautrīgs?
- Džons zina, ka naktī es neko labi neguļu, lai arī esmu tik klusiņa!
- Skolā man bija tikai viena draudzene, un kad viņa pārcēlās dzīvot uz pilsētu, es paliku pavisam klusiņa.
- Klusiņais, kas sēdēs nostāk, varbūt skars jūsu dvēseles stīgas, taču vairums cilvēku dod priekšroku atklātākiem un sirsnīgākiem dzīvnieciņiem.
- Es viņu meklēju un atradu mazajā torņa istabiņā, tādu klusiņu, bet tik nelaimīgu, ka galu galā aizliedzu spēlēties mežā.