klusināt
klusināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klusinu | klusinām | klusināju | klusinājām | klusināšu | klusināsim |
| 2. pers. | klusini | klusināt | klusināji | klusinājāt | klusināsi | klusināsiet, klusināsit |
| 3. pers. | klusina | klusināja | klusinās | |||
Pavēles izteiksme: klusini (vsk. 2. pers.), klusiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klusinot (tag.), klusināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klusinātu
Vajadzības izteiksme: jāklusina
1.Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
2.1.Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
3.1.Padarīt vājāk uztveramu; neizcelt.
4.Vājināt, apvaldīt (psihisku stāvokli), mazināt (tā) intensitāti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiem piestāv klusinātie neitrālie toņi, piemēram, pelēks un bēšs.
- Klusinot jelkādu troksni, lēnām krītošais sniegs bezkaislīgi apsedza trīs stāvus.
- Ņina savu jaunības dienu citadeli atpazīst jau no klusināta trokšņa fonā.
- Viņš vienmēr runāja klusināti, bet tā, ka gribējās klausīties.
- Cauri uzrakstītiem, klusinātiem, noklusētiem, atrastiem, aizmirstiem vārdiem.