uzmirdzēt
Lietojuma biežums :
uzmirdzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
1.1.Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
1.2.Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
1.3.Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
1.4.pārnestā nozīmē Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
1.5.pārnestā nozīmē Īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) — parasti par pozitīvām jūtām.
1.6.pārnestā nozīmē Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību); īsu brīdi spilgti izpausties.
1.7.pārnestā nozīmē Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
2.Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) — par cilvēku.
2.1.Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību, atzinību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri