uzmīļot
uzmīļot 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmīļoju | uzmīļojam | uzmīļoju | uzmīļojām | uzmīļošu | uzmīļosim |
| 2. pers. | uzmīļo | uzmīļojat | uzmīļoji | uzmīļojāt | uzmīļosi | uzmīļosiet, uzmīļosit |
| 3. pers. | uzmīļo | uzmīļoja | uzmīļos | |||
Pavēles izteiksme: uzmīļo (vsk. 2. pers.), uzmīļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmīļojot (tag.), uzmīļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmīļotu
Vajadzības izteiksme: jāuzmīļo
Avoti: RB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Egīls Zirnis, kurš no visiem lopiņiem bija uzmīļojis taisni rāpuļus un abiniekus.
- Kāpēc vienu vai otru pieminekli uzmīļo vieni vai otri cilvēki?
- Andrejs Upīts - ne tikai ievērojams rakstnieks, bet arī neticami daudzu administratīvu pienākumu veicējs - 40. gadu otrajā pusē ir padomju varas īpaši uzmīļots .
- Interesants kuriozs - nez kādu iemeslu dēļ viens no Kriķu senčiem tik ļoti bija uzmīļojis Sesku ģimeni, ka pat grasījies tiem norakstīt savas mājas un īpašumus, par ko savukārt sadumpojušies paša saimes ļaudis...
- tādu nostāstu tiešām ir dsudz, piemēram ka tā pati baltā krāsa nes nelaimi, īsumā-jo tā tika uzvilkta uzmīļotā bērēm, bet pilnīgi piekrītu ka spēks ir tam kam mēs ticam, ja tam tici, tad arī nedod nevienam