noļubīt
noļubīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noļubīju | noļubījam | noļubīju | noļubījām | noļubīšu | noļubīsim |
| 2. pers. | noļubī | noļubījat | noļubīji | noļubījāt | noļubīsi | noļubīsiet, noļubīsit |
| 3. pers. | noļubī | noļubīja | noļubīs | |||
Pavēles izteiksme: noļubī (vsk. 2. pers.), noļubījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noļubījot (tag.), noļubīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noļubītu
Vajadzības izteiksme: jānoļubī
Iemīlēt.
Saistītās nozīmesiemīlēt, uzmīlēt, uzmīļot, aizmielot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
iemīlēt1 — Sākt pārdzīvot mīlas jūtas.
uzmīlēt1 — Iemīlēt.
uzmīļot1 — Iemīlēt.
aizmielot1 — Iemīlēt.
ieļubīt1 — Iemīlēt.
Hiperonīmi
ieslēgt sirdī1 — Iemīlēt; arī neaizmirst.
Saistīts ar
nolūkot1.2 — Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2).
noskatīt2 — Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
Avoti: KiV