uzmīlēt
uzmīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmīlēju | uzmīlējam | uzmīlēju | uzmīlējām | uzmīlēšu | uzmīlēsim |
| 2. pers. | uzmīlē | uzmīlējat | uzmīlēji | uzmīlējāt | uzmīlēsi | uzmīlēsiet, uzmīlēsit |
| 3. pers. | uzmīlē | uzmīlēja | uzmīlēs | |||
Pavēles izteiksme: uzmīlē (vsk. 2. pers.), uzmīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmīlējot (tag.), uzmīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmīlētu
Vajadzības izteiksme: jāuzmīlē
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākotnēji kritiķi teātri uzmīlēja, bet vēlāk...