uzmīcīt
uzmīcīt apvidvārds
1.Atkārtoti mīcīt.
2.Mīcot atrast.
3.Padarīt mīkstu.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To visu samaisām, ņemam iesmus un uzmīcām gaļu uz tiem.
- diezgan ātri uzmīcīja tos dublīšus vissvarīgākās vietās.
- Un uzmīcītie slikšņi nepareizi explotējot domkratu.
- Kamēr pludiņš vienkārši gulēja uz ūdens, es no mušu kāpuriem un barības uzmīcīju nelielu bumbiņu un ar kaķeni piešāvu pie paša krasta.
- kad tas jau nedaudz kopā sakapājies - izveido bedrīti, kurā ielej pienu un turpina kapāt [nekad nebūtu domājusi, ka nāksies vārdu 'kapāt' tik bieži izmantot saistībā ar kūkas gatavošanu], līdz veidojas tāds kā mīklas kamols, kuru nu jau var mīcīt ar rokām un uzmīca viendabīgu mīklas pikuci.